Zemesriekstu audzēšanas metodes

Dažādos Ķīnas reģionos zemesrieksti un citas kultūras veido stādīšanas sistēmu: viena raža gadā, trīs ražas gadā, divas vai trīs ražas gadā, lai būtu pavasara zemesrieksti, kviešu zemesrieksti, vasaras zemesrieksti un rudens zemesrieksti un ziemas. zemesriekstus var stādīt arī atsevišķos Guandunas apgabalos. Daļa zemesriekstu audzēšanas ir izstrādāta rīsu laukos, veidojot zemesriekstu - rīsu vai rīsu - zemesriekstu rotācijas sistēmu. Dažās vietās veģetācijas sezona ir garāka, piemērotas ir rīsu šķirnes, un var arī rotēt dubultās apgriešanas rīsus. Guangdong, Fujian un citas rudens zemesriekstu ražas pākstis, kas paredzētas otrajam pavasara sēšanas gadam, var uzlabot dīgšanu, lai nodrošinātu, ka stādi ir pilni, Miao spēcīgi, vietējie plaši pazīstami kā "virs rudens sēklas" vai "virs pavasaris". Pazemes pākstīšanas dēļ ir nepieciešama irdena smilšaina augsne, grants augsne vai smilšmāla augsne, lai atvieglotu augļu skuju ievietošanu, pāksts attīstību un ražas novākšanu. Dziļa aršana un pagriešana ir labvēlīga zemesriekstu augšanai un attīstībai.
Sēklu dīgšanai nepieciešama augstāka temperatūra, kas ir 12-15 grāds piemērotam pērļu pupiņu tipam un 15-18 grāds parastajam tipam. Dažām šķirnēm ir spēcīga miera periods, un tās ir grūti dīgt zemā temperatūrā. Turklāt pēc tam, kad sēklas uzsūc ūdeni, saturs tiek pārvērsts cukurā, kas ir viegli piesaistīt pazemes kaitēkļus, piemēram, skudras. Tāpēc savlaicīgas sējas apgūšana ir pilnīgas stādu izturības atslēga. Augsne nedrīkst būt pārāk bieza, un 5-7 cm ir piemērota, ja mitruma saturs ir labs. Kad augsnes segas biezums pārsniedz parasto dīgļlapas pagarinājuma garumu, tas ir jānoņem. "Koku ciršana un stāda tupināšana" ir ar rokas kapli pēc sējeņu parādīšanās izrakt augsnes virsmu, lai dīgļlapu mezgls tiktu pakļauts augsnei, kas veicina pirmā sānu zaru pāra augšanu, vairāk ziedēšanas. un vairāk augļu. Principā papildus tam, ka lauks ir vēdināms un caurspīdīgs, stādīšanas blīvumam ir jāspēj pārklāt zemi vēlākā augšanas periodā, novērst augsnes ūdens iztvaikošanu un kavēt nezāles. Vispārējos ražošanas apstākļos ziemeļos tiek stādīti 12,000-15,000 parastā tipa zemesriekstu augi, un pērļu pupiņu tipa zemesriekstiem jābūt nedaudz blīviem. Ķīnas dienvidos mu tika iestādītas 18,000-22,000 pērļu pupiņu šķirnes.
Slāpekli nedrīkst lietot pārāk daudz stādīšanas stadijā. Mikroelementu, piemēram, bora, lietošanas ietekme atkarībā no augsnes stāvokļa ir ievērojama. Ārēji var lietot slāpekli, fosforu, kāliju un boru. Ja raža ir aptuveni 250 kg no mū, katra 100 kg pāksts absorbē apmēram 5-7 kg slāpekļa, 1-1,2 kg fosfora, 2-3,5 kg kālija un pieprasījums jo kalcijs ir otrajā vietā aiz kālija. Kalcija mēslojums var regulēt augsnes skābumu, uzlabot zemesriekstu uzturvērtību, veicināt slāpekļa metabolismu, samazināt tukšo čaumalu un palielināt pilnu augļu daudzumu. Zemesriekstu orgāniem ir dažādas kalcija uzsūkšanās un izmantošanas funkcijas. Kalciju, ko absorbē saknes, var transportēt tikai uz augšu, un maz var transportēt, lai nodrošinātu pāksts attīstību. Lai adata un pāksts varētu tieši absorbēt un izmantot augsnē esošo kalciju, pākstīšanas vietas augsnē jāizkaisa kalcija mēslojums. Dažādu šķirņu kalcija nepieciešamība ir atšķirīga, pērļu pupiņu tips ir zemāks, parastais ir augstāks.